Stundu Kad Tevis Nav - Lauris Reiniks

Stundu, kad tevis nav,
Es atļaujos skumt.
Domās es skaitu līdz,
Kā sirds mana trīs.
Soļi tik klusi skan.
Tie – visi man.
Varbūt tas tikai māns?
Varbūt ...

Radio klusi dīc
Kaut ko, kas tik skumjš.
Nebaidos smaidīt,
Zinu – tas nav par mums.
Laiku man nepielūgt
Tas iet, tas plūst.
Mirklim – tam nepazust
Nekur.

Un aizklīst šaubas prom,
Kad durvis atveras un tu,
Tu saki klusi man: „Sveiks!”
Tā visa dēļ ir vērts tā skumt
Dienu vai trīs,
Nakts tā vai rīts.
Un es būšu tepat.

Vienkāršs tavs klusums,
Vienkāršs viss, ko tu dod.
Pat tūkstošo reizi tu esi,
Bet sirds nepierod.
Pieskāriens tev kā zīds,
Tev acīs rīts.
Pat miljardiem zvaigžņu šķiet
Nekas!

Un aizklīst šaubas prom,
Kad durvis atveras un tu,
Tu saki klusi man: „Sveiks!”
Tā visa dēļ ir vērts tā skumt.

Un aizklīst šaubas prom,
Kad durvis atveras un tu,
Tu saki klusi man: „Sveiks!”
Tā visa dēļ ir vērts tā skumt
Dienu vai trīs,
Nakts tā vai rīts.
Un es būšu tepat.