Kāds Trakais Mani Uzgleznos - Samanta Tīna

Tā sieviete, kas esmu es, reiz kādām biju dziesma,
Starp cīrulīšiem debesīs un kļavām rudens liesmā,
Es naktstaureņu skūpstītā un bišu sadzeltā,
Bet meža parkā tūkstošos redz zvaigznēs paceltā.

Tā sieviete, kas esmu es, reiz kādām biju dziesma,
Starp cīrulīšiem debesīs un kļavām rudens liesmā.
Kurp cīrulīši dziedot steidz? Uz pavasari laikam,
Bet ķiršu brūnā vasarā jau man gar logu staigā.

Par kādām es jau dziedāju? Par sievieti, kas esmu es,
Par tikai savu likteni, uz šis vai citas pasaules!

Kad pasauli par ziemu sauks un stāstīs pasakas par medu,
Kāds trakais mani uzgleznos par magoni uz ledus.
Tā sieviete būs magone, pēc kuras mēness tvīka,
Bet marta vijolīte plauks un ziedes greizsirdīgā.