Zaļā zona

Datums : 06.10.2020

EHR “Zaļā zona” – par svarīgāko videi un cilvēkam!

Savu ikdienu daudzi no mums pavada pilsētas mūros, bet spēka un radošās enerģijas resursus atjauno dabā. Kā ne tikai ņemt, bet arī dot dabai atpakaļ? Kā pieņemt videi draudzīgus lēmumus ikdienā, dzīvot atbildīgi un ilgtspējīgi? 

Asprātīgu rubriku par vides aktualitātēm klausies EHR un EHR Supehits ēterā, bet reklāmas aģentūras TBWA Latvija vadītāja un radošā direktora Kaspara Eglīša veidotas sarunas par būtisko dabā meklē EHR mājas lapā, aplikācijā un Spotify. 

EHR YouTube kontā seko līdzi “Zaļās zonas” izaicinājumiem, kuros teoriju un zināšanas pārbaudīsim praksē, bet padziļinātu ieskatu tēmā lasi portālā TvNet un interneta žurnālā “Vides Vēstis”. 

Aicinām tevi iedvesmoties, izzināt, pamēģināt jaunas lietas un kļūt videi draudzīgākam EHR “Zaļajā zonā”! 

Projekta sadarbības partneri: producenti "Story Hub", biedrība "Vides Vārds" un TvNet. 

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

[image_2]

#31 EHR ZAĻĀ ZONA

No malas raugoties šobrīd, kad dēļ pandēmijas robežas ilgi bijušas slēgtas un arī paši iedzīvotāji tomēr vairās riskēt doties ceļojumus ārpus mūsu valsts, šķiet ka Latvijas lauku tūrismam tā varētu būt īsta renesanse. Uz savas ādas izbaudīts, ka lielāko daļu no iecienītākajām lauku tūrisma mītnēm, atpūtas kompleksiem norezervēt uz šo vai kādu no nākamajām nedēļas nogalēm, ir neiespējamā misija. Par to kādi ir Latvijas lauku tūrisma piedāvājumi, kā pakalpojumu sniedzēji adaptējušies jaunajai situācijai un kā Latvijas laukos atrast šīs vasaras krāšņāko piedzīvojumu šoreiz Zaļajā Zonā izstāstīs Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” dibinātāja un vadītāja, Zaļā sertifikāta ieviesēja Asnāte Ziemele.

#30 EHR ZAĻĀ ZONA

Pilns skapis, bet nav ko vilkt! Ar šādu dilemmu ik dienu saskaras liela daļa no civilizētās zemeslodes cilvēces. 87% no iegādātā apģērba nonāk atkritumu poligonos. Tās ir ātrās modes jeb fast fashion sekas, kas kultivē stereotipu, ka ģērbties bieži vienās un tajās pašās drēbēs nav stilīgi Par atkritumu kalniem, ātrās modes ietekmi uz dabu un cilvēku prātiem, kā arī kas tiek darīts Latvijā, lai cilvēkus vestu pa zaļās domāšanas ceļu modes sfērā Zaļajā Zonā izstāstīs biedrības “Zaļā brīvība” bezatkritumu dzīvesveida eksperte Santa Krastiņa.

#29 EHR ZAĻĀ ZONA

Rīgā ir daudz plašu, regulāri pļautu zālienu teritoriju. Tās ir tik intensīvi apsaimniekotas, ka no sugu daudzveidības viedokļa dēvējamas par zaļajiem tuksnešiem.Bet būtu tik ļoti skaisti, ja pastāvētu iespēja tepat Rīgas parkos un pļavās saplūkt jāņuzāles vai iegulties paaugušās smilgās, klausoties kā sisina sienāži. Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā. Par projektu “Pilsētas pļavas” un dabiskas vides lomu šoreiz Zaļajā Zonā Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta “Pilsētas pļavas” vadītāja Rūta Sniedze – Kretalova.

#28 EHR ZAĻĀ ZONA

Zaļais dzīvesveids nav tikai lauku iedzīvotāju priekšrocība un savu zaļumu audzēšana paša rokām iespējama arī pilsētvidē. Šo mūsdienu tendenci, kad pilsētnieki arvien vairāk nodarbojas ar dārzkopību dēvē par urbāno dārzniecību. Tāpat arvien biežāk dzirdam ikdienā vārdu permakultūra. Čaklie tradicionālo melno vagu ravētāji permokultūristus dēvē par sliņķiem. Savukārt permokultūras fani saka, ka tā ir ne tikai uztura audzēšana, bet dzīves filozofija, kas samazina enerģijas patēriņu un zemeslodes noplicināšanu. Par to kā aizsākās zaļais nogrieznis viņa dzīvē, par permokultūras personīgo pieredzi, ieceri par sēklu maiņas punktu Rīgā, kā arī darbnīcu parku Rīgas centrā, šoreiz Zaļajā Zonā plašāk parunāsim ar Rihardu Treiju.

#27 EHR ZAĻĀ ZONA

Viņš par sevi saka: “Es esmu Cūkmens. Cūcīgākais no visiem "meniem". Es ar to jau sen vairs nelepojos. Gluži otrādi – es mēģinu ļaudis pasargāt no likteņa, kāds piemeklēja mani. Un šis ir mans vēstījums: “NEMĒSLO MEŽĀ!”. Leģenda vēsta, ka Cūkmens reiz bija cilvēks, taču kādā dienā izmeta atkritumus mežā un pārtapa par cūku. Tad saprata, ka mēslot ir kaitīgi ne tikai pašam, bet arī mežam un dzīvniekiem, un kļuva par tīru mežu aizstāvi. Šoreiz Zaļajā Zonā par labajiem un sliktajiem darbiem, ko cilvēks var sadarīt, mežā izstāstīs pats Cūkmens.

#26 EHR ZAĻĀ ZONA

Gandrīz katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar smalko daļiņu (PM2.5) piesārņojumu, ko rada ceļu satiksme, elektroenerģijas ražošana un citas darbības, kas saistītas ar benzīna, dīzeļdegvielas, ogļu un gāzes sadedzināšanu, ziņo Hārvardas universitātes un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki. Pilsētvidē īpaši nelāgi izjūtam autopiesārņojuma sekas, tāpēc loģiski, ka viens no risinājumiem zaļi domājošajiem automīļiem ir elektroauto. Te nu sarauc pieres skeptiķi, sakot, ka Latvijā līdz tādam elektroauto infrastruktūras līmenim, lai bez bažām palikt ceļa malā ar izlādējušos auto, varētu apceļot mūsu zemi, kā līdz kosmosam vismaz tuvākajā piecgadē. Par izplatītākajiem mītiem un ieguvumiem saistībā ar elektroauto un elektromobilitātes infrastruktūras pieejamību Zaļajā Zonā plašāk izklāstīs Kārlis Mendziņš, uzladets.lv autors.

#25 EHR ZAĻĀ ZONA

Tikpat ļoti cik pavasara atnākšanu mēs gaidām arī gājputnu atgriešanos no siltajām zemēm, jo tieši skanīgās putnu dziesmas ir tās, kas vēsta, ka dabas atmoda sākusies pa īstam. Mūžam aktuāls ir bjis strīds par to, kas tad īsti bija pirmais – putns vai ola. Tikpat azartiski zinātnieki strīdas un tā arī līdz šim nav tikuši skaidrībā par unikālo radaru putnu smadzenēs, kas tiem ļauj, nolidojot pat vairāk kā 3000 kilometrus, tomēr atrast savu pērn pamesto dzīvesvietu. Par gājputnu atgriešanos, populārāko Latvijas dabas realitātes šovu no jūras ērgļu ligzdas Durbē un par to, kādēļ tik daudz cilvēku kā sava brīvā laika pavadīšanu izvēlas tieši putnu vērošanu dabā, šodien Zaļajā Zonā vides un mežu eksperts, putnu vērotājs Gaidis Grandāns.

#24 EHR ZAĻĀ ZONA

Uzņēmums “Plūkt” piedāvā zāļu tējas no Latvijas pļavām. Atšķirībā no citiem konkurentiem, tēja ir īpaši atlasīta un plūkta ar rokām. Uzņēmums saviem klientiem norāda, ka tēja ir no ziemeļu pļavām, bet, ja pavisam konkrēti, tad šī ekskluzīvā tēja nāk no Madonas novada Praulienas pļavām. Pāris gadus jaunais uzņēmums jau paguvis plūkt uzvaras laurus dažādos konkursos. 2018. gadā “Plūkt” tika atzīts par gada jaunuzņēmumu Latvijā un tas iekļuva TOP3 jaunuzņēmumu vidū Eiropā. Par ieceri piedāvāt ekskluzīvas, pasaules tirgum piemērotas Latvijas pļavu tējas, zāļu tēju nozīmi, tēju veidiem, ko piedāvā bioloģisko tēju uzņēmums“Plūkt” un tējas baudīšanas kultūru Latvijā Zaļajā zonā pastāstīs uzņēmuma “Plūkt”vadītāja un idejas autore Māra Lieplapa, kura 2019. gadā atzīta par gada jauno uzņēmēju.

 

#23 EHR ZAĻĀ ZONA

Zemes stunda ir viena no lielākajām vides kustībām pasaulē un dalība tajā ir simboliska rīcība, lai kopīgi paustu atbalstu vides pārmaiņām. Zemes stundas aktivitātes pazīstamas ar to, ka visā pasaulē uz stundu tiek izslēgts ēku, pieminekļu apgaismojums un citu objektu apgaismojums, kā arī cilvēki tiek mudināti maksimāli atslēgt elektroierīces mājās. Zemes stunda ir laiks, kad cilvēki mājās, izslēdzot gaismu, datorus un citas elektroierīces izplāno un velta laiku viens otram. Dalība akcijā apliecina solidaritāti un demonstrē organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rūpes un izpratni par dzīvās dabas stāvokli. Daudzās mājās tiek spēlētas galda spēles, malkots vīns vai sveču gaismā pārlūkoti bērnības fotoalbūmi. Arī šogad, neskatoties uz Covid19 pandēmiju, 2021. gada 27. martā plkst. 20:30 sāksies Zemes stunda. Par to, kāds šogad ir Zemes stundas globālais vadmotīvs un kā interesanti aizvadīt šo akciju šogad Zaļajā Zonā izstāstīs Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

#22 EHR ZAĻĀ ZONA

Makšķerēšana ir labs veids, kā pavadīt laiku ar bērniem, atpūsties vientulībā, kopā ar čomiem un ķert ne tikai zivis, bet arī adrenalīna sajūtu. Latvijā sastopamas vairāk kā 40 zivju sugu, tai skaitā 32 no tām ir saldūdens zivis, pie kurām pieder arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki. Kopējie zivju kopējie krājumi Latvijā ir pietiekami labā stāvoklī, taču makšķernieki un zvejnieki nereti saka, ka zivju kļuvis mazāk. Skaidrības labad gan jāsaka, ka pietiekamā daudzumā nav tieši copmaņus interesējošās zivju sugas un prāva izmēra zivis, ar kurām varētu palepoties kā dižiem lomiem. Šobrīd - no 1. marta līdz 30. aprīlim ir plaši makšķerēšanas aizliegumi, jo zivīm nārsta laiks. Ne bargie sodi, ne dabas draugu aicinājumi joprojām neattur daudzus malu zvejniekus no šīs nelegālās nodarbes. Tādēļ Zaļajā Zonā šoreiz par copēšanas vilinājumu, trofeju zveju, dabas ētiku, makšķerēšanas pamatiem piedalās sabiedrisko attiecību “Nords Porter Novelli” direktors, žurnāla “Copes lietas” rakstu autors un kā pats sevi dēvē- kaislīgs makšķernieks un trofejas līdaku mednieks Gunārs Klēģers.

#21 EHR ZAĻĀ ZONA

Līdz ar pasaulē notiekošajām klimata pārmaiņām aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta cilvēku pārvietošanās rezultātā radītajam piesārņojumam, kurā sava ietekme ir arī aviācijas nozarei. Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga”” aizņem 650 ha lielu teritoriju. Neskatoties uz Covid – 19 izraisīto apiopārvadājumu kraso sarukumu, Rīgas lidosta saglabā savas pozīcijas kā vadošā lidosta Baltijā. Vides aspektu un energoresursu patērētāju kontrole nemainīgi ir bijusi lidostas prioritāte. Būtiskāko lidostas ietekmi uz vidi rada energoresursu patēriņš, vides troksnis un atkritumi, bet lidosta strādā arī pie citu vides jautājumu risināšanas. Lidosta ir izstrādājusi savu pirmo CO2 emisiju samazināšanas plānu, pēta kā lidostas darbība ietekmē tuvumā esošās putnu kolonijas un realizē citus ilgtspējas un dabas aizsardzības pasākumus. Pasākumi vērsti, lai padarītu vidi klientiem komfortablāku un mazinātu ekoloģisko pēdu. Par lidostas Rīga paveikto ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kā arī tuvākajā laikā plānoto zaļajā jomā mums pastāstīs valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” Kvalitātes departamenta Vides pārvaldības sistēmas vadītāja Sindija Šerenda.

#20 EHR ZAĻĀ ZONA

Aizvadītā gada vasarā no 2020. gada 2. līdz 30. jūnijam tika veikta anonīma Latvijas muzeju darbinieku aptauja par dažādām praksēm un iniciatīvām muzeja ikdienas darbībā, kas ietekmē vidi un ir nozīmīgas vides ilgtspējības kontekstā. Anketā bija iekļauti jautājumi par ikdienas darbu birojā un muzeja sadzīvi, darbu ar krājumu, darbu ar apmeklētājiem un izstāžu veidošanu.Uzaicinājums potenciālajiem respondentiem tika nosūtīts e-pastos, uzdodod 32 jautājumus un 18 specifiskos jautājumus. Aptaujas veicēji interesējās arī par ikdienas darbu birojā un muzeja sadzīvi, darbu ar krājumu, darbu ar apmeklētājiem un izstāžu veidošanu. Aptaujā atklājās, ka Latvijas muzeji ir salīdzinoši zaļi un tajā strādājošie izprot videi draudzīgas rīcības un ilgtspējas principus. Resursu taupīšana, videi draudzīgi paradumi un resursu otrreizēja izmantošana muzejos ir ne tikai zaļi, bet arī veids kā ietaupīt, lai radītu, ko jaunu un apmeklētājiem interesantu. Par ilgtspējas principiem un zaļā dzīvesveida iedzīvināšanu muzejos Zaļajā Zonā saruna ar Latvijas Muzeju biedrības valdes locekli Elīnu Vikmani.

#19 EHR ZAĻĀ ZONA

Latvijas dabas bagātības šķiet nenovērtējamas, tomēr katrai ekosistēmai ir sava nozīme un loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Lai saprastu kādas īpaši aizsargājamās sugas ir sastopamas Latvijas teritorijā, pirmo reizi mūsu valsts vēsturē ir veikta apjomīga dabas teritoriju apsekošana un biotopu aprakstīšana, kas plašāk sabiedrība pazīstama kā dabas skaitīšana. Iesaistīti teju 400 biotopu eksperti, vairāki desmiti jaunatklātu sugu, cīņa ar dažādu mītu laušanu un sabiedrības izglītošana – tā ir tikai neliela daļa no apjomīgā dabas skaitīšanas projekta Latvijā, kas ilgst no 2017.- 2023.gadam. Apsekošana dabā jau principā beigusies, palikusi datu apkopošana un sistematizēšana, tādēļ uz projekta līdzšinējo gaitu, interesantiem faktiem un ieguvumiem, ko dabas skaitīšana dos Latvijai, uz sarunu Zaļajā zonā aicinājām dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.

#18 EHR ZAĻĀ ZONA

Vides aizsardzības klubs jeb kā tautā iesaukts vienkārši VAK vai vaķiņš dibināts 1987.gada 28.februārī un šomēnes atzīmē 34.dibināšanas gadadienu. VAK neformālā struktūra allaž bijusi atvērta ikvienam un katrs jaunpienācējs ir mīļi gaidīts ar dažādām vides un kultūras dzīves iniciatīvām. VAK Latvijas vēsturē ir ierakstīts ar zaļiem burtiem kā zaļās Atmodas vēstnesis, jo tieši caur dabas aizsardzību un cīņu par vides tīrību, padomju jūgā nospiestajos latviešus un modās atmodas gars, iedrošinot tautiešus iestāties pat Latvijas neatkarības atjaunošanu. Vecākā vides akcija “Lūgšana pie jūras”, protesti pret metro Rīgā, mītiņš pret Slokas papīrfabrikas piesārņojumu, kad pirmo reizi, noskatoties no “Greenpea­ce”, jauni cilvēki gūlās uz sliedēm ir tikai zināmākās VAK akcijas. Talkas, cīņa par zaļo taisnību, pret koku ciršanu ir VAK ikdiena joprojām. VAK ir stāvējis pie neatkarīgās Latvjijas atjaunošanas un vides aizardzības principu ieviešanas atjaunotajā Latvijas valstī un darbīgs joprojām, tādēļ par vides aizsardzību toreiz un tagad sarunāsimies ar Vides aizsardzības kluba viceprezidenti Elitu Kalniņu, kas organizācijā darbojas teju kopš tās dibināšanas.

#17 EHR ZAĻĀ ZONA

14.februāris daudzos kalendāros apvilts sirsniņas formā, jo tad pasaulē atzīmē Valentīna jeb Mīlestības dienu. Veikalos komerciālais piedāvājums lūzt kā no pārpilnības ar dažādiem priekšmetiem sirsniņas formā, daudzi pāri, romantikas pārņemti īpaši piedāvā par šīs dienas pildījumu ar mīlestību, tāpēc nereti aptuveni 9 mēnešus pēc Valentīna dienas pasaulē nāk neviens vien mazulis. Par to kā veselīgāk sagatavoties, plānojot bērniņa ienākšanu ģimenē, par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka reproduktīvo veselību un pēcnācējiem, uz sarunu Zaļajā Zonā esam aicinājuši ginekoloģi Karlīni Elksni.

#16 EHR ZAĻĀ ZONA

Kad rodas neskaidrības vai jautājumi vides jomā vai gribas uzzināt ko jaunu par dabu, mēs ieklausāmies dabas pētniekos un vides ekspertos. Lai par tādiem kļūtu ir nepieciešamas plašas zināšanas, pieredze un atbilstoša izglītība. Tomēr daudzi nemaz neaizdomājas, ka nav nemaz tādu kompleksu augstākās izglītības programmu, kas izlaiduma dienā pa durvīm izlaiž pilnīgi sagatavotus progesionāļus vides jomā. Šie speciālisti savas pamatzināšanas gūst ģeogrāfijas, vides zinātnes, ģeoloģijas vai bioloģijas studijās, bet tālāk savu profesiju izvēlas, klausot sirdsbalsij un izvēloties jomu, kas saista un padodas visvairāk. Par motivāciju studēt vides zinātni, studiju norisi, interesantajām praksēm un leģendāro “Ģeogrāfu mafiju”, saruna ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes 3.kursa studentu Andri Romanovski.

#15 EHR ZAĻĀ ZONA

Baltijas jūra tiek uzskatīta par jaunu jūru, jo tās ģeoloģiskā vēsture ir salīdzinoši īsa. Šajā vēsturiskajā laikaposmā tā izgājusi gan saldūdens, gan jūras, gan arī iesāļūdeņu fāzi. Arī mūsdienās Baltijas jūru drīzāk varētu uzlūkot par iesāļūdeņu ezeru, jo no okeanogrāfiskā viedokļa pasaulē par jūrām uzskata tos ūdens baseinus, kur sāļums ir lielāks par 29 promilēm (promile – viena tūkstošdaļa procenta), bet Baltijas jūras sāļums ir tikai 4-6, vietām 11 promiles. Kopējā Baltijas jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir droši lietojas uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju rezultātā, jūrā nonākot atkritumiem un citam piesārņojumam, kā arī klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav labs. Tiek slēgtas dažādas Baltijas reģiona valstu vienošanās par vienotu rīcību Baltijas jūras uzlabošanai, bet rezultāti nav iepriecinoši. Zaļie Baltijas jūras noplicināšanā vaino lauksaimniekus un zvejniekus. Zvejnieki saka, ka vainīga lauksaimniecība. Kādi ir galvenie Baltijas jūras piesārņojuma iemesli, kādas ir piesārņojuma tendences un kas būtu darāms katram, lai Baltijas jūra būtu tīra, saruna ar Baltijas Vides foruma valdes priekšsēdētāju, vides eksperti Kristīnu Veidemani.

#14 EHR ZAĻĀ ZONA

Reizi 2 vai 3 gados katrs automašīnas īpašnieks iegādājas jaunu riepu komplektu, tādēļ aktualizējas jautājums, kur likt vecās riepas. Zaļie priekā var gavilēt, ka gadu desmitiem vēsturiskā tradīcija, sagaidīt jāņu nakti apkvēpušiem pie degošu riepu melna dūma staba vairs nav trendā. Tomēr ik pa laikam dzirdams, ka kaut kur aizdegas riepu novietnes, izskan ziņas par iedzīvotāju protestiem pret riepu pārstrādes uzņēmumiem vai arī sociālajos tīklos ļaudis debatē par dažu līdzpilsoņu gaumes izjūtu, ainavu arhitektūrā un dārzniecībā izmantojot vecās riepas. Ne reti autoservisi, kur veic riepu montāžu vecās riepas ņem nelabprāt, prasa augstu maksu vai arī, ja kāds riepu maiņu veic pašrocīgi, tad vecās auto riepas nonāk šķūnī vai pažobelē vai diemžēl arī mežā. Tiek lēsts, ka nenodotas Latvijas ārēs glabājas aptuveni 100 000 tonnu riepu. Tāpat saistībā ar nolietotām riepām un to pārstrādi ik pa laikam dzirdama nevisai patīkama informācija, jo ik pa laikam kāds no laukumiem aizdegas vai arī kādā vietā iedzīvotāji protestē pret riepu pārstrādes rūpnīcu viņu māju tuvumā. Par to, kā atrast kompromisu – starp tīru dabu un otrreizējo resursu izmantošanu, saruna ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi.

#13 EHR ZAĻĀ ZONA

Latviju sauc par saldūdens un zilo ezeru zemi, jo mums ir apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju. Kopējais Latvijas upju garums ir apmēram 37 500 km, bet kopā ar grāvjiem hidrogrāfiskā tīkla kopgarums pārsniedz 100 000 kilometru. Lai mēs varētu baudīt skaistās upes un ezerus, droši peldēties un relaksēties makšķerējot, šīs upes ir jāuztur labā ekoloģiskā kvalitātē. Viens no upju un to iemītnieku biediem ir pietiekami neattīrīti notekūdeņi. Par virszemes ūdeņu kvalitāti, notekūdeņu ietekmi uz vidi un praktiskiem padomiem, ko drīkst un nedrīkst liet izlietnē un tualetes podā, lai pasargātu vidi un savu maciņu no neparedzētiem santehniķa pakalpojumu izdevumiem, saruna ar Latvijas Valsts ģeoloģijas un metereoloģijas centra eksperti un dažādu starpvalstu projektu vadītāju Lindu Fībigu par virszemes ūdens kvalitāti Latvijā un lielākajām problēmām notekūdeņu jomā.

#12 EHR ZAĻĀ ZONA

Dažādu garo distanču izturības sacensību dalībnieks un vides aktīvists Tālis Banga ikdienā treniņus apvieno ar atkritumu vākšanu, piešķirot tiem ne tikai sportisku, bet arī vides tīrības un sabiedriskā labuma nozīmi. Lai šo zaļo un veselīgo aktivitāti popularizētu sabiedrībā, vņš ir aizsācis TRASHMOB kustību Latvijā. Salīdzinoši īsā laika periodā ir notikušas jau vairākas pamanāmas akcijas, arī šobrīd pilnā sparā rit kampaņa “Nejēdzīgs iepakojums”. Tālis saprot, ka mērķis padarīt Latviju tīrāku ietver sevī ideju par cilvēku paradumu un uzskatu maiņu, vides politikas maiņu attiecībā pret atkritumu apsaimniekošanu, depozīta sistēmu, kura vēl nav ieviesta, bet par kuru jau šobrīd skaidrs, ka tā jāpilnveido. Kā apvienot patīkamo ar zaļo un lietderīgo, klausies sarunu ar TRASHMOB kustības aizsācēju un attīstītāju Tāli Bangu.

#11 EHR ZAĻĀ ZONA

Viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Rīgā ir Nacionālais Rīgas zooloģiskais dārzs. Zoodārzi vienmēr ir vieni no populārākajiem apskates objektiem jebkurā valstī, jo tā ir iespēja vienviet pabūt gandrīz visos pasaules kontinentos caur dabas pasauli. Tajā pat laikā uzskatāms, ka viens no mūsdienīgu zoodārzu galvenajiem mērķiem ir līdzdalība starptautiskajās apdraudēto dzīvnieku sugu saglabāšanas programmās. Šobrīd Rīgas zoodārzā izauguši melnie grifi dzīvo savvaļā Bulgārijā un Grieķijā, mūsu zoodārzā izaugušo vilku un lūšu pēcnācēji dzīvo attiecīgi Skandināvijas un Polijas mežos. Pateicoties Rīgas zoodārza centieniem Rietumkurzemē atgriezās Latvijā izzudusi abinieku suga – Eiropas kokvarde. Zoodārzam jēga ir tikai tad, ja tā prioritāte ir dabas aizsardzība un tajā brīdī, kad Rīgas zoodārzam pavēlēs būt peļņu nesošam, zoodārza ideja zudīs un eksistence kļūs bezjēdzīga. Par zoodārzu lomu pasaulē, zoodārza galvenajiem mērķiem, dzīvnieku nebrīvē turēšanas ētiku sarunāsimies ar Ingmāru Līdaku – cilvēku, dzīvnieku draugu, kurš nu jau vairākām paaudzēm asociējas ar Rīgas zooloģisko dārzu.

#10 EHR ZAĻĀ ZONA

Kamēr liela planētas cilvēces daļa cīnās par izdzīvošanu un ūdens pieejamību, tikmēr 1/3 daļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, kopsummā atkritumos nonākot 30% saražoto pārtikas produktu. Eiropas Savienībā tiek izšķērdēts aptuveni 180kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Tas ir neiedomājams resurss, kas atstāj ietekmi gan uz vidi, gan sociālo labklājību. Lai šo negatīvo tendenci mazinātu, pasaulē veidojas dažādas zaļās kustības jautājuma risināšanai lokālā līmenī.Zaļās iniciatīvas, dodot lietām otru dzīvi un pat festivāli, kur vienkopus satikties videi draudzīgi domājošajiem ir mūsdienu jaunatnes pievienotā vērtība. Par “Kopienas skapis” ideju Rīgā, festivālu “Komēta” zaļi domājošajiem saruna ar Kaņepes kultūras centra radošo direktoru Kasparu Kondratjuku.

#09 EHR ZAĻĀ ZONA

Pirkt videi draudzīgas preces, lūkot pēc ekomarķējuma un pārstrādājama iepakojuma noteikti ir atbildīga izvēle. Tomēr, ja zaļo latiņu vēlies celt augstāk, tad viena no iespējām ir iepirkties beziepakojuma veikalos. Vēl 2016.gadā Latvijas presē tika aprakstīta Vācijas, Francijas, Itālijas zaļi domājošo veiksme iepirkties beziepakojuma preču veikalos kā ekskluzīva iespēja, nenojaušot, ka pēc diviem gadiem Latvijā sāksies beziepakojuma veikalu uzplaukums. Ja sākotnēji likās, ka šajos veikalos “uzbrukumā” dosies modernā jaunatne, tad izrādās, ka šis ir ideāls risinājums gan mājsaimniecēm, gan kulināriem, gan senioriem. Beziepakojuma veikalos var nopirkt tieši tik, cik receptē norādīts vai nopirkt nedaudz, tikai nogaršošanai, neriskējot, ka garšas kārpiņām neatbilstošais produkts papildinās atkritumos izmestās pārtikas bēdīgo statistiku. Ne tikai zaļa, bet visnotaļ garšīga saruna ar beziepakojuma veikala “Burka” īpašnieci un beziepakojuma koncepta aizsācēju Latvijā Mariju Sološenko.

#08 EHR ZAĻĀ ZONA

Lielu lomu cilvēku ierasto paradumu maiņai uz videi draudzīgiem spēlē tehnoloģiju attīstība un inovācijas pasaulē. Dzīvot pašpietiekamā, no ārējiem resursiem neatkarīgā mājā, regulēt siltumu, apgaismojumu, kontrolēt enerģijas patēriņu un elektroierīces savā mājoklī no jebkuras pasaules vietas – tā sen vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan mūsdienu realitāte. Gandrīz ikvienu no mums dzīvē piemeklējis tas asinis stindzinošais brīdis, kad, esot ārpus mājas, nezin no kurienes uzpeld prātā jautājums – vai es gludekli izslēdzu?! Arī šim nervus kutinošajam momentam viedajā mājā ir savs risinājums – gudrā rozete, kuru var atslēgt attālināti ar vienu klikšķi sava telefona ekrānā. Par mājām un viedajām ierīcēm, kas radītas enerģijas taupīšanai, komfortam un ikdienas atvieglošanai, saruna ar Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu Tomu Lāci.

#07 EHR ZAĻĀ ZONA

Kad pielavās drēgnais rudens un tuvojas ziema, sildoša tēma ir par mūsdienīgajām un energoefektīvajām apkures iekārtām. Šodienas samērā lielajā piedāvājuma klāstā ir visai viegli apmaldīties un pat zināmā mērā kļūdīties, izvēloties savam mājoklim un maciņam piemērotāko, un drošāko apkures veidu, kas vienlaikus būtu arī videi draudzīgs. Lai arī katram kurināmā veidam ir savi plusi un mīnusi, labākos rādītājus aizvien uzrāda dažāda veida siltumsūkņi. Tiem ir būtiskas priekšrocības no drošības, ērtības, aizņemtās vietas, ilgmūžības un ekspluatācijas izmaksu viedokļa, tādēļ šoreiz vairāk un plašāk kā sildīties zaļi klausies Zaļās Zonas podkāstā sarunu ar siltumiekārtu speciālistu Māri Bareiku.

#06 EHR ZAĻĀ ZONA

Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Ķērpju pielietojums ir ļoti plašs - tos izmanto kā piedevas sejas krēmiem, zobu pastām, pretklepus tabletēm un pat leģendārajās smaržās Chanel Nr.5. Tomēr izrādās, ka ar ķērpjiem jau pirms vairāk kā diviem gadsimtiem noteica cik tīrs vai netīrs ir gaiss pilsētās. Par ķērpjiem veselībai, kuri aug arī Smiltenē, un to lomu gaisa kvalitātes noteikšanā klausies Zaļās zonas podkāstā, kur sarunāšos ar Dabas aizsardzības pārvaldes mežu biotopu eksperti Sandru Ikaunieci.

#05 EHR ZAĻĀ ZONA

Ja tava ikdiena nav iedomājama bez auto, tad kļūt par zaļās braukšanas guru varētu būt tavs nākamais izaicinājums. Par to kā pareizi izvēlēties auto, lai tas būtu ne tikai ērts, ekonomisks, bet arī videi draudzīgs. Mūžīgais jautājums - benzīns, dīzelis, bet varbūt tomēr elekroauto, kā arī noderīgi zaļās braukšanas padomi vides un maciņa saudzēšanai. Noklausies projekta Zaļā Zona rūcošāko podkāstu kopā ar autosportistu un Drošas braukšanas skolas vadītāju Jāni Vanku!

#04 EHR ZAĻĀ ZONA

Latvijā 58% iedzīvotāju, iegādājoties preces ir svarīgi, lai iepakojums būtu videi draudzīgs. Tajā pat laikā tikai 1% no visām iegādātajām precēm cilvēki labo, lai izmantotu otrreiz, tāpēc atkritumu kalni tikai aug. Saujiņa zeroweisteru pasauli neizglābs, tādēļ zaļi jādzīvo katram. Vienam tas nozīmē nogriezt ūdens krānu, tīrot zobus, citam iepirkties tikai beziepakojuma veikalos, kamēr vēl kāda ieguldījums aprites ekonomikā būs savu lietu ziedošana labdarībai. Par aprites ekonomikas ienākšanu mūsu ikdienā klausies sarunu ar ilgtspējas un aprites ekonomikas eksperti Liliju Apini un zaļo tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Solvitu Kostjukovu.

#03 EHR ZAĻĀ ZONA

Koronovīrusa Covid19 izraisītā pandēmija pasauli sagriezusi kājām gaisā, likusi daudziem pārdomāt savus ikdienas paradumus un viesusi nopietnas korekcijas brīvā laika pavadīšanā. Ja nevaram doties uz teātriem, kafejnīcām un ballītēm, tad jādodas piedzīvojumu un labu emociju meklējumos dabā. Par to kādas dabas vērtības jāredz katram Latvijā, kā atbilstoši izvēlēties maršrutu dabas pārgājieniem un pareizi sakārtot ceļasomu, klausies sarunu ar Nacionālā parka gidu Jāni Šlūki un pasaules piedzīvojumu pieredzējušo ceļotāju Gundaru Bojāru.

#02 EHR ZAĻĀ ZONA

Katrā mājsaimniecībā 40-50 % atkritumu ir bioloģiskie. Tādēļ dabai draudzīgākais risinājums to pārstrādei ir kompostēšana, jo tādā veidā ne tikai samazinām ekoloģisko pēdu, bet arī iegūstam vērtīgu materiālu zemes auglībai. Komposta kaudze, modernā pilsētnieka Bokoši komposts vai sliekas vannasistabā. Izrādās, ka to var darīt dažādi! “Zaļās zonas” podkāstā šonedēļ saruna ar Artūru Jansonu, biedrības "Homo Ecos" līdzdibinātāju.

#01 EHR ZAĻĀ ZONA

Eiropas "Zaļais kurss", depozītsistēma un dabas skaitīšana - šobrīd vides aizsardzības jomā esam lielu pārmaiņu priekšā. Ko tas viss nozīmē, un vai mēs esam tam gatavi? Par to “Zaļās zonas” pirmajā podkāstā ar Kasparu Eglīti sarunājas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

 
Klausies podkāstus EHR aplikācijā savā viedtālrunī vai planšetdatorā. 
Layer 1 ic-down-white ic-refresh-white ic-star-white