Latvijas 102. dzimšanas dienā noslēdzas raidījumu sērijas "Izturi kritiku" pirmā sezona. Tās nobeigumā saruna par mūsu vēsturi. Kas tad īsti notika 1918. gada 18. novembrī? Aiz vēsturiskajiem faktiem slēpjas cilvēku stāsti un apstākļi, kas veicināja Latvijas dibināšanu. Raidījumā diskutē vēsturnieki Imants Cīrulis un Toms Ķikuts, kuri veidojuši izstādi "Latvijas gadsmits" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Kā vērtēt miera stāvokli, kas it kā iestājies starp Armēniju un Azerbaidžānu? Vai patiesie uzvarētāji un sarunas kontrolētāji ir Turcija vai Krievija? Kāda varētu būt iespējamā varas maiņa Armēnijā? Raidījumā diskutē politologi Veiko Spolītis un Raimonds Rublovskis.

Vai latvieši var ietekmēt notiekošo pasaulē un mēs varam piedalīties problēmu risināšanā? Notiekošajā "Rīgas konferencē" satiekas intelektuāļi no visas pasaules, kuri diskutē un meklē atbildes uz samilzušiem jautājumiem. "Izturi kritiku" diskusijā piedalās Kristaps Celmiņš, konferences organizators un Toms Baumanis, NATO atbalsta organizācijas Latvijā (LATO) valdes loceklis un Rīgas Stradiņa Universitātes Attīstības prorektors.

Kā ģimenēm pārvarēt Covid realitāti? Šis ir sarežģīts laiks, kurā jāatrod balanss starp profesionālajiem pienākumiem un bērnu uzraudzību tiešsaistes mācībās. Pedagoģiskais un psiholoģiskais diskusijā ar darba organizācijas un klīniskās veselības psihologu Reini Upenieku un Rīgas 2. ģimnāzijas angļu valodas skolotāju Maiju Stūrmani, kura ir arī trīs bērnu mamma un šajā laikā cenšas sabalansēt abas šīs lomas.

Kā nebaidīties lūgt palīdzību? Vai varam nomest savu lepnību un spējam iedziļināties otras puses viedoklī? Uz to varam paskatīties gan no juridiskā, gan garīgā skatupunkta. Raidījumā diskutē juriste Inga Bite un bīskaps Andris Kravalis.

Sociālās uzņēmējdarbības forma pēdējo gadu laikā kļuvusi arvien populārāka. Tiek uzskatīts, ka šī ir uzņēmējdarbības forma, kas iet līdzīgi laikam, jo mūsdienīgs uzņēmējs domā ne tikai par savu peļņu, bet arī to, kā ar savu darbību risināt sociālas problēmas. Kāda ir situācija Latvijā un kā veidojas uzņēmēju sadarbība ar pašvaldībām diskutē Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande un Ogres novada izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.

Kā atmodināt tūrisma industriju laikā, kad viena pēc otras tiek slēgtas viesnīcas un ceļošana ir apstājusies? Tūrisma uzņēmēji meklē iespējas, kā piesaisīt vietējos tūristus un izrādās tepat Rīgas apkaimē ir daudz neatklātu iespēju! Par to diskutē Juris Žilko, projekta "Exit Riga" vadītājs un Aivars Mackevičs, portāla "Travelnews" vadītājs.

Šajā raidījumā iespēja sadzirdēt un ieraudzīt Latviju ārzemēs dzīvojoša latvieša acīm. Vai Covid ir kļuvis par reālāku iemeslu un motivāciju valsts piederīgajiem atgriezties mājās, nekā valsts ilggadējā remigrācijas politika? Vai diasporas pārstāvjiem ir nepieciešams nodrošināt iespēju iesaistīties pašvaldību vēlēšanu procesā? Vai latvieši pasaulē lepojas ar savu dzimteni un jūtas kā valsts vēstneši pasaulē? EHR studijā viesojas Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Mārtiņš Andersons.

Kā sabalansēt darba dzīvi ar privāto? Zviedrijā, piemēram, jau ieviesta 6 h darba nedēļa. Vai kas tāds gaidāms arī Latvijā? Vieni saka, ka mazāk, bet efektīvākas darba stundas ir mūsu nākotne, otri saka, ka mēs to nevaram atļauties. Linda Romele no Brīvo arodbiedrību savienības diskutē ar Pēteri Leiškalnu no Darba devēju konfederācijas.

Vai karikatūra 21. gadsmitā dzīvo uz grimstoša kuģa, jo vairs nepērkam avīzes? Vai tieši otrādi - tā ļauj mums koncentrētā veidā izmērīt sabiedrības temperatūru? Kā atšķiras politiskā karikatūra no tās, kuru varam pasūtīt vecpilsētā vai kādos svētkos? Ansi Bogustovu sarunājas karikatūristi Gatis Šļūka un Zemgus Zaharāns.

Kur beidzas politika un sākas kino? ASV Kinoakadēmija nesen izziņojusi jaunus kritērijus, kas noteiks, ka uz Labākās filmas titulu turpmāk varēs pretendēt tikai tās filmas, kas veicina dažādību. Vieni saka, ka tas palīdzēs kino industrijai atbrīvoties no balto vīriešu dominances, citi saka, ka tā ir kino politizēšana. Savukārt Latvijā jau ilgāku laiku turpinās diskusijas par to, kādām jābūt latviešu filmām, kuru ražošanu finansē valsts. Vai tām jāskatās uz mūsu vēsturi vai varam atļauties runāt arī par šodienu? Raidījumā diskutē režisore, kinokritiķe un Nacionālās filmu skolas pasniedzēja Liene Linde un filmu studijas "EGO MEDIA" vadītājs Guntis Trekteris, kura producētā filma "Mans mīļākais karš" šonedēļ nonākusi pie skatītājiem.

Latvijas prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai jauno Latviešu vēsturisko zemju likumu. Kas ir šīs iniciatīvas vērtība un vai tās dēļ, piemēram, mazāk kaujinieciski kļūs suiti? Raidījumā par to diskutē Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga un kartogrāfs Jānis Turlajs, jaunā likumprojekta konsultants.

Baltkrievijas krīze nu jau ieilgusi un neizskatās, ka tuvākajā laikā varētu kas mainīties. Vai Lukašenko gaida ziemu un cer, ka Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātijas griba norims? Rietumi izturas samērā rezervēti. Kā būtu jāreģē mums? Par to raidījumā šoreiz diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča un politologs Andris Kudors.

Plašu pretreakciju sabiedrībā izraisījušas plānotās nodokļu sistēmas izmaiņas no 2020. gada, kas paredz atteikšanos no speciālā režīma autoratlīdzībām. Radošo profesiju pārstāvji ceļ trauksmi, ka šādas izmaiņas iedragās jau tā Covid ietekmēto Latvijas kultūras nozari. Savukārt politiķi uzsver nepieciešamību veicināt ikviena iedzīvotāja sociālo aizsardzību. Vai šis ir īstais bridis šādām pārmaiņām? Par to raidījumā diskutē mūziķis un producents Aivars Hermanis un Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Kamēr latvieši vēl baidās un kavējas attīstīt paši savu vēja parku, tikmēr mēs savu naudu tērējam, pērkot Dānijā, Zviedrijā un citur Rietumos saražotu enerģiju. Paši neattīstot savu zaļās enerģijas ražošanu, mēs ne tikai zaudējam savu enerģētisko neatkarību, bet arī iespēju to saražot lēti nāktonē. Par to diskutējam ar Dzintaru Kauliņu, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku enerģētikas jautājumos, un vienu no skaļāk dzirdētajiem vēja parku attīstītājiem Gati Galviņu.

Kā dzejnieka galvā dzimst dzejoļi? Vai tiešām pārtulkotu dzejoli var uzskatīt par Latvijas eksporta preci un tēla veidotāju pasaulē? Kas īsti ir Dzejas dienu kaifs? Kā iemācīties atbrīvoties pirms lasīt dzeju? Saruna ar diviem īpašiem cilvēkiem - jauno dzejnieku Raimondu Ķirķi un tulkotāju, "Latvian Literature" literāro aģentu Džeidu Villu.

Vai bioloģiskā lauksaimniecība ir labāka par intensīvo lauksaimniecību? Lai gan vārdos sabiedrības atbalsts ir liels, tomēr realitātē bioloģiskās saimniecības Latvijā ir tikai 15%. Tajā pat laikā intensīvie lauksaimnieki iet līdzi laikam un piedāvātajām tehnoloģiskajām un zinātniskajām iespējām, un uzsver, ka jau tagad lieto maz augu aizsardzības līdzekļu. EHR studijā tiekas Z/s "Mežacīruļi" saimnieks Juris Cīrulis un Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs un z/s "Salenieki" saimnieks.

Ne viss ir zelts, kas spīd, un ne viss ir ekoloģisks vai dabai draudzīgs, ja ir nokrāsots zaļā krāsā. Kā atpazīst īstos EKO/BIO sertifikātus un atšķirt tos no neīstajiem? Kā zināt, kas lācītim vēderā, ja runa ir par tādām produktu grupām kā, piemēram, rotaļlietām vai apģērbiem, kuriem aprakstā ne vienmēr tiek minēts viss iespējamais sastāvs, kas mēdz būt arī indīgas vai daļēji indīgas vielas? EHR studijā viesojas Līga Pakalna, vides eksperte, un Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra eksperte.

Notikumi Bruknā liecina par to, cik dažāda ir sabiedrības un atbildīgo institūciju attieksme pret notikušo. Šoreiz uz sarunu studijā aicinām divus profesionāļus, kuri ikdienā strādā ar “grūtajiem” bērniem. Inga Dreimane ir psihologs ar daudzu gadu pieredzi gan konfliktu risināšanā skolās, gan darbā ar atkarībās ierautajiem bērniem, savukārt Līga Bērziņa nu jau vairākus gadus vada Latvijas Autisma apvienību un bieži saskaras ar talantīgiem, bet savas uzvedības dēļ no sabiedrības atstumtiem bērniem. Mēģināsim izprast, ko sabiedrība palaida garām, un kas būtu profesionāla reakcija uz notikumiem Bruknā.

Kas motivē jaunieti doties uz vēlēšanām? Pirmās pieredzes sajūta vai varbūt politiskā griba iesaistīties sabiedrībai svarīgos procesos? Kā panākt, lai arvien vairāk tie, kuri reti kad atnāk līdz vēlēšanu urnām, tomēr ieklausās politiķu solījumos, tos izvērtē un piemēro savai vērtību sistēmai. Saruna ar jaunieti Mariku un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu.

Sievietes loma Baltkrievijas revolūcijā ir kaut kas negaidīts un netipisks. Līdz šim šķita, ka Baltkrievijā valdīja tikai vīrieši melnos uzvalkos, bet te pēkšņi parādās trīs sievietes, un viņām sekojošs, baltos apģērbos tērpts sieviešu pūlis, kas iestājas pret vardarbību un sauc pēc pārmaiņām. Kādi ir mūsdienu baltkrievu revolūcijas izaicinājumi gan dzimumu līdztiesības, gan demokrātijas noturīguma jautājumos? Par to runāsim ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu un Lolitu Tomsoni, kura ikdienā vada Žaņa Lipkes memoriālu Ķīpsalā, bet brīvajā laikā ir aktīva feministu foruma dalībniece.

Vai baltkrievi šobrīd savās brīvības cīņās pret režīmu atkārto tieši tās pašas kļūdas un uzvaras, ko latvieši pirms 30 gadiem, stāvot Baltijas ceļā? Kādi ir simboliskie signāli un mūsu spēja uz tiem reaģēt, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi? Par to diskutējam ar bijušo Tautas frontes līderi un tagad aktīvu baltkrievu aizstāvi Daini Īvānu un politologu Veiko Spolīti, kurš ir viens no līdzorganizatoriem Baltijas ceļa jaunajai misijai – parādīt pareizo demokrātijas virzienu un gaismu baltkrieviem.

Kā domāt moderni, kad runājam par pilsētplānošanu? Pirms vēlēšanām daudziem politiķiem ir labi solījumi, bet kā tos pareizi nolasīt? Koordinātu sistēma šajā reizē, kad plānojam nākotnes pilsētu - ērtu, modernu, ātru, lētu, iespējams pat ar bezmaksas sabiedrisko transportu un elektromobīļu uzlādes iespējām. Sarunā tiekas divi pilsētplānošanas un mobilitātes entuziasti - e-mobilitātes eksperts Kārlis Mendziņš un arhiteksts Oto Ozols, kurš pilsētplānošanā un riteņbraukšanā iegulda visu savu dzīvi un brīvo laiku.

Kas ir tas sabiedriskais labums, ko rada nevalstiskās organizācijas? Kāda atšķirība starp labumu, ko sabiedrībai dod nevalstiskais sektors, sociālā vai klasiskā uzņēmējdarbība? Kā tiek finansētas nevalstiskās organizācijas? Kāda ir mecenātisma loma šo organizāciju darbībā? Par to visu sarunā ar Ivaru Balodi, biedrības "Apeirons" ilggadējo vadītāju, un Sabiedrības integrācijas fonda vadītāju Zaigu Pūci.

Kā politiķi cenšas uzrunāt un pārliecināt sabiedrību pirmsvēlēšanu laikā? Vai teorētiski ir iespējams, ka kāds Rīgas mēra amata kandidāts gribētu nopirkt nelegālu pakalpojumu, kas mūs visus sagrupē un saprogrammē sociālo tīklu burbuļos atbilstoši politiķa interesēm un vajadzībām? Vai tas, kas teorētiski bija noticis pirms Donalda Trampa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, ir iespējams Rīgas domes vēlēšanās? Par to runāsim ar digitālā mārketinga ekspertu Edgaru Koroņevski, kurš zina, kā programmē sociālos tīklus un interneta medijus reklāmas vajadzībām, un reklāmas guru Ēriku Stendzenieku, kurš savulaik radījis daudzas politiķus spodrinošas pirmsvēlēšanu kampaņas.

Vai mums izdosies sasniegt līmeni, kad nevis mēs apbrīnojam Somiju par sasniegumiem izglītībā, bet Somija apbrīno mūs? Par to saruna ar "Skola 2030" projekta vadītāju Zani Oliņu un Andželiku Sokolovu no Mārupes ģimnāzijas, kura jau gadu izmēģina jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu savā skolā. Vai viss jaunais tiešām būs labāks un veidos konkurētspējīgāku izglītības sistēmu kopumā?

Baltkrievija ir mums tepat kaimiņos, bet par tur notiekošo mēs runājam pārāk maz. 9. augustā notiks Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Rezultāts, no vienas puses, jau ir paredzams un skaidrs, no otras puses, trīs opozicionāres pēdējo nedēļu laikā Minskas ielās pulcējušas tūkstošiem iedzīvotāju. Vai tas varētu iezīmēt Lukašenko ēras beigas? Vai Baltkrievijā briest revolūcija? Kā reaģēt demokrātiskajai pasaulei un Latvijai kā kaimiņvalstij? Par to raidījumā "Izturi kritiku!" šoreiz diskutē politologs un žurnālists Miks Muižarājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs.

Sabiedrība dzīvo dubultās morāles apstākļos - no vienas puses, ne pārāk naski atbalsta tos uzņēmējus, kas krīzes laikā piedzīvo sava biznesa samazināšanos vai pat slēgšanu, no otras puses, dodas uz nelegālām ballītēm, kurās netiek ievēroti nedz epidemioloģiskie ierobežojumi, nedz citi likuma panti. Mēs paskatīsimies uz šo stāstu no divu dažādu uzņēmēju perspektīvas - viens mēģina izdzīvot un sašaurināt savu biznesu, otrs izpleš spārnus jaunam lidojumam un uzņēmējdarbības uzsākšanai krīzes laikā. Raidījumā viesojas ēdināšanas un izklaides vietu saimnieki Normunds Juraševskis un Kaspars Daktiņš.

Kur lai liek un kā lai izmanto to lielo kaudzi Eiropas naudas, ko teorētiski mūsu valdība ir izsitusi Briselē? Vai tā būs nauda vienreizējai ballītei vai stratēģiski plānotiem ieguldījumiem, kas sniegs atdevi ilgtermiņā? Kā pareizi ieguldīt Latvijas ekonomikā, lai ballīte būtu gan tūliņ un tagad, gan tiktu nodrošināta valsts pelnītspēja nākotnē? Par to sarunājas divi uzņēmēji – Gatis Kokins, “Tet” padomes priekšsēdētājs, un Jānis Ošlejs, SIA “Primekss” dibinātājs un priekšsēdētājs.

Vai darba devēji nenovērtē, cik efektīvi mūsdienās var strādāt jaunieši, vai tomēr pārāk lielas ambīcijas? Mazas algas pret lielu vēlmi darīt visu citādāk - tāda ir realitāte darba tirgū, kurā mēģina ienākt jaunietis. Sarunā ar Gustavu Mārtiņu Upmani no jauniešu iespēju platformas "Visas iespējas" un Sanitu Bērziņu no Latvijas Darba devēju konfederācijas mēģināsim noskaidrot, kā salāgot darba meklētāju ambīcijas ar darba devēju interesi algot efektīvu darbaspēku.

Nākamajā gadā valdība plāno pacelt minimālo algu līdz 500 eiro. Viss jau būtu labi, ja vien netiktu samazināts minimālais neapliekamais minimums, kas tos, kuru ģimenē nav apgādājamie un kuri saņem minimālo algu, vedinās domāt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Gala rezultātā valsts spēja drīzumā atdot parādu starptautiskajiem aizdevējiem samazināsies. Budžeta plānošanas smalkumiem ikdienā ļoti rūpīgi līdzi seko arī mūsu raidījuma viesi – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālekonomikas eksperts Pēteris Leiškalns.

Kā prasmīgi pārcirst nabas saiti ar mammu un viņas ledusskapi? Kad klausīt sirdsbalsij un kad prātam, ja izvēle ir jāizdara par nākotni, ko veidos studijas kādā augstākās izglītības mācību iestādē? Vai Covid-19 draudi ir labs iemesls, lai samazinātu ambīcijas par studijām ārzemēs un gudri kombinētu studiju un prakses iespējas Latvijā? Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu un augstskolas “Turība” īpašnieku Aigaru Rostovski un Latvijas Studentu apvienības prezidenti Justīni Širinu.

Būt vai nebūt koncertzālei Elizabetes ielā? Arhitekti sadalījušies divās nometnēs. Turklāt šodien un tieši EHR raidījumā pirmo reizi izskan arhitektu biroja NRJA vīzija par Laikmetīgās mākslas muzeju. Sarunā par šī brīža karsto tēmu satiekas arhitekti Uldis Lukševics un Jānis Dripe.

Ko var un ko nevajag gaidīt no Rīgas mēra? Kādus brīnumus spēj radīt talantīgs pilsētas galva? Kā politiskie kašķi starp galvaspilsētas un valsts varu spēj paralizēt Latvijas lielākās un bagātākās pašvaldības attīstību? Saruna ar bijušajiem Rīgas mēriem Gundaru Bojāru un Jāni Birku.

Suitu tradicionālais dziedājums - burdons, neparasti krāšņie tautastērpi un īpatnais dzīvesveids ir pērle, kuru Latvija pati reiz lūdza iekļaut UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Vai nepareizi nomērītie griezieni jaunajā administratīvi teritoriālās reformas kartē nozīmē pazaudēt īpašo un atšķirīgo Latvijas kultūrtelpā? Diskutējam ar Suitu parlamenta priekšsēdētāju Grigoriju Rozentālu un kādreizējo kaimiņu, Kuldīgas mēru un bijušo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu.

Vai tiesa, ka Facebook un Google tevi noklausās, un mirkli pēc tam, kad esi draugiem sūrojies par salūzušu divriteni, tevi sociālajos tīklos ielenc tikai jaunu, sarkanu divriteņu reklāmas? Kā uzvesties tā, lai mākslīgais intelekts tevi neizseko? Saruna ar digitālā mārketinga aģentūras "Piccomedia" vadītāju Edgaru Koroņevski un organizācijas "Drossinternets.lv" pārstāvi Lieni Valdmani.

Mūsdienu konservatīvie liberalizējas, ļaujoties iepriekš pašu apslāpētām brīvībām, savukārt liberāļi kļūst arvien kreisāki – spiež uz pilsētnieku un sociāldemokrātiskām vērtībām. Kāpēc katrā Eiropas valstī šīs ideoloģijas mēdz būt tik atšķirīgas? Saruna ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Dagmāru Beitneri-Le Gallu no Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai / Par!" politiķi, Saeimas sekretāra biedri – Mariju Golubevu.

Vai Latvijas rīcība Covid krīzes laikā ir veiksmes stāsts vai tomēr pieņemtie lēmumi nav ilgtspējīgi? Kas būtu noticis citādāk, ja šobrīd pie varas būtu kreisā opozīcija? Šajā raidījuma kopā ar diviem bijušajiem ekonomikas ministriem salīdzināsim "Vienotības" līdera Arvila Ašeradena un "Saskaņas" politiķa Vjačeslava Dombrovska receptes Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Kāpēc ir tādi “zaļie”, kas dzird un pilnībā atbalsta Grētas Tūnbergas aicinājumu – rīkoties, lai glābtu pasauli, un ir tādi “zaļie”, kuri saka, ka ne jau revolūcija, bet evolūcija glābs pasauli, atsakoties no fosilajiem resursiem? Saruna par divām dažādām “zaļajām” kustībām Latvijā ar Progresīvie līdzpriekšsēdētāju Edmundu Cepurīti un Latvijas Zaļās partijas vadītāju Edgaru Tavaru.

Vai medijpratīgs cilvēks drīkst būt tikai sociālo mediju lietotājs, kurš ignorē klasiskos medijus, tiem netic un nesalīdzina viedokļus? Sarunā par prāta higiēnu infodēmijas laikā piedalās Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors komunikācijas zinātnes nozarē, un Roberts Putnis, lektors Kultūras Akadēmijas mēdiju industrijas specialitātēs.